Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētāja senātora Aleksandra Gubeņa uzruna

 

Valsts Prezidenta kungs,

Latvijas tiesu iestāžu vārdā lai man būtu atļauts teikt dažus vārdus šī svinīgā akta prominentai auditorijai sakarā ar 1937. g. 28. janvārī izdotā Civillikuma spēkā stāšanos un ievešanu dzīvē.

Civillikumi ir visbiežāk lietojamais tiesību instruments valstī. Tūk­stoši un atkal tūkstoši daždažādākie civillikumos paredzēti, gan lielāko tiesu vienkārši pēc savas uzbūves, darījumi un akti notiek ikdienas arī Latvijā un cilvēks parasti nemaz neapzinās, cik bieži viņš saskaras ar civillikumu iedarbību. 

Var teikt, ka cilvēks savā dzīvē nekad neiziet nc civillikuma iedarbības loka, un ja, piem. valsts iedzīvotāju nospiedošais vairums savās dzīves gaitās nekad nesaskanas ar Sodu likuma normām, bet tādas saskāršanās gadījumā cilvēka aiziešana aizsaulē izbeidz šo li­kumu iedarbību ar personām, tad civillikumos, turpretim, ir veselas no­daļas, kuŗu iedarbība sākas tikai post mortem, ar cilvēka šķiršanos no šīs pasaules. 

Un līdztekus tam, kā pilsoņu privātdzīvē civillikums ieņem nozīmīgāko vietu starp visiem pārējiem likumiem, arī tiesu varas orgānu darbībā civillikumi ir visai bieži pielietojams tiesību līdzeklis: tiesa šo līdzekli piemēro gan tur, kur viņai nākas izšķirt tiesību subjektu strīdu par privāttiesībām, gan arī tur, kur privātās tiesības apsargājamas bezstrīdus kārtībā. Un ne tikai tiesām, — arī iestādēm, kas pastāv pie tie­sām, kā zemesgrāmatu nodaļām, notāriem, zvērinātu advokātu korpo­rācijas locekļiem un citiem civillikumi ir visai bieži lietojams tiesību lī­dzeklis. 

Tādēļ ir saprotams, ka neatkarīgi no tā, ka visu pilsoņu kopai ir no lielākā svara, kāds valstī ir civillikums — šis privāttiesiskās dzīves formālais pamats, — tiesu varas orgāniem un pie tiem sastāvošu iestāžu darbiniekiem bez tam ir vēl sava īpata, tīri profesionāla interese pie tāda, savos pamatos daudzus gadu desmitus negrozāma likumdošanas akta, kāds valstī ir jauns civillikums, ar kuŗu nākas operēt diendienā. 

Un kā lai šī interese nesasniegtu augstu kāpinājumu! Ir, taču, zināms, cik vi­sumā grūti padodas likuma normu formulēšana atbilstoši likumdevēja nodomiem: tādu problēmu pareiza atrisināšana bieži vien ir grūtākais uzdevums praktiskā jurisprudencē, bet divkārši grūts un sarežģīts kļūst šāds uzdevums, ja nākas veidot tādu kapitāldarbu, kāds ir jauns civil­likums, kur dažs labs tiesību institūts vairāk vai mazāk jāpārveido vai jāceļ uz pavisam jauniem pamatiem un visa daudzskaitlisko normu kopa jāsaved organiski viengabalainā un loģiski pareizā sistēmā, izslēdzot no tās visus pretrunīgus elementus.

Ir pagājis gandrīz gads no jaunievestā Civillikuma izdošanas dienas. Starplaikā likums ir plaši vētīts un vērtēts interesentu skatījumā, par šo likumu ir daudz rakstīts un spriests. Kaut gan tas nu tā visur un visos laikos mēdz būt, ka tiesību instrūmenta event, trūkumi atklājās galvenā kārtā tikai pie likuma piemērošanas, un arī jaunievestam Civillikumam, sakarā ar viņa piemērošanu, figūrāli izteicoties, būs jāiztur dažādi pār­baudījumi un it īpaši būs vēl jāiet caur tiesu instanču šķīstīšanas krust­ugunīm, iekams uz tā sauc. tiesu prakses pamata pakāpeniski izkristalizē­sies objektīvi pilnīgāka iespējamība šī likuma kvalitātīvam vērtējumam, tomēr jau tagad var teikt, ka auspicijas jaunā likuma mērķtiecīgi lietde­rīgai iedarbībai ir labvēlīgas.

 Jau šī likuma dzīvē ievešana vien pati par sevi redzami izceļ tagadējā civiltiesību stāvokļa priekšrocības valstī pret agrāko stāvokli. Atmetot duālismu, kas pastāvēja tiesību sistēmā starp Latgali un pārējo Latviju, viņš ir kļuvis par vienīgo Civillikumu Latvijā un kā tāds iedarbojas visā valsts teritorijā: līdz ar to visa Austrumlatvijas daļa ar ģeopolitisko nosaukumu «Latgale» arī civiltiesību laukā ir kļuvusi vienota ar pārējo Latviju. Joprojām, izlīdzinot dažādus privāt­tiesību stāvokļus (statusus) starp pilsētām un laukiem un atmetot atse­višķu tiesību novadu portikulārās normas, kā arī likvidējot noslāņojumus, kas vairs nav saskaņojami ar tagadējiem sadzīves apstākļiem Latvijā, jaunais Civillikums nodibina netikai vienu visā valstī, bet arī vienādu priekš visiem valsts iedzīvotājiem privāttiesisku stāvokli. 

Šāda privāt­tiesību vienādošana (unifikācija), kas nepazīst iedzīvotāju šķirošanu pēc atsevišķiem tiesību stāvokļiem atkarībā no dzīves vietas vai nodarbības etc., bet nostāda visus iedzīvotājus valstī uz vienāda formāla pamata arī privāttiesību laukā, ir faktors, kas netikai ievērojami vienkāršo un at­vieglo civīllikumu piemērošanu, bet droši vien būs arī svarīgs elements tanī lielā, valstspolītiski svarīgā konsolidācijas procesā, kuŗa mērķis ir sakausēt visus Latvijas valsts iedzīvotājus vienotā tautā, bet vienota tauta ir valsts stipruma jo vērtīgs komponents. 

Neskārti ir palikuši ro­miešu tiesību tēraudcietie konstruktīvie elementi un veidoli, kas gadu tūkstošus neko nav zaudējuši no sava iekšējā spēka, stipruma un vērtī­guma. 

Agrākā L. C. kopojuma reforma ir izdarīta pēc romiešu tiesību — pandektu un institūciju — sistēmas, tikvien genuini latvju tautas tiesību un taisnības izjūtas un izpratnes ietekmē. 

Mēs zinām, ka taisni romiešu tiesību institūti visos laikos ir bijuši stip­rākais balsts tam pamatam, uz kuŗa ir varējusi attīstīties un nostipri­nāties Eiropas kultūra, un nu arī Latgale ir padota pēc latvju tautas garīgās sejas un līdzības modernizēto romiešu tie­sību labdabīgam iespaidam privāttiesisku atziņu izkopšanas jomā, kāds apstāklis formāli atvieglos Latgalē sadzīves apstākļu taisnīgāku kārto­šanu civiltiesību plāksnē, bet tas, savukārt, ir drošākais pamats šīs skai­stās zemes kultūrālā līmeņa straujākai celšanai. — Bet, neatkarīgi no aprādītām formālām priekšrocībām civiltiesību stāvoklī, ko rada jaunā Ci­vīllikuma ievešana dzīvē pati par sevi, jaunais tiesību instrūments, speciā­listu vispārinošā vērtējumā, arī konstruktīvi ir labs. 

Viengabalains tiesību institūtu organiskā izbūvē, jaunais likums iegūst tiesību kodeka raksturu, kas arī formāli izpaužas viņa titulātūrā: «Civillikums», bet ne civīllikumi; turklāt viņš ir arī labi tīrskaņots un temperēts. Ar to es gribu teikt, ka juridiskā doma likuma normās ir formulēta lietišķā koncentrācijā, ar vajadzīgo skaidrību un noteiktību. Jaunievestam civīllikumam ir savs izturēts valodisks stils un, ar sīkiem izņēmumiem, labi veidota juridiska terminoloģija, kas izceļ un atspoguļo arī sīkākās tiesiski nozīmīgas nian­ses. Kāds arī te, šinī nozarē, labdabīgs progress vērojams latvju nācijas gara dzīvē un kāda distance starp jaunā kodeka valodisko izteiksmi un to, kāda tā bija vēl tikai pussimts gadu atpakaļ! —

Likumdevēja programma — dot zemei jaunu civillikumu — ir iz­pildīta un mēs, tiesneši un prokurori, advokāti un notāri, varam liecināt, ka mūsu skatījumā un vērtējumā šī programma ir izpildīta ar prasmi un labu veiksmi. Joprojām ir notecējis arī sagatavošanās laiks uz šī likuma ievešanu dzīvē, ir izdota tik gpūti veidojamās likuma ievešanas, tā sauc, pārejas laika normas, kas nosaka, ciktāl agrākie civillikumi, arī pēc jaunā likuma ievešanas, vēl turpina savas iedarbības spēku, un šinīs dienās ir arī novērsti ar citiem likumdošanas aktiem saistītie šķēršļi, kas varēja kavēt jaunā Civillikuma ievešanu dzīvē. 

Raibā tiesību mozaīka — mūsu zemes drāmatiskiem notikumiem bagātās vēstures atspulga — ir nogājusi no skatuves uz visiem laikiem. Nu ir iestājies jaunā Civillikuma piemē­rošanas posms. — Likumu piemērošanas formālā pareizība, protams, vis­lielākā mērā atkarājas no profesionālās prasmes, kāda īpašība ir prezumējama vispirms visiem tiesu varas nesējiem un personām, kas ex professo darbojas pie tiesām.

Bet profesionālās erudicijas un prasmes vien ir par maz, lai jauno Civillikumu piemērotu atbilstoši likumdevēja gribai. Jaunā Civillikuma piemērošanai šī likuma ievadā ir līdzdotas vairākas svarīgas direktīvas, no kuŗām it sevišķi gribētos izcelt vienu — varbūt, netikdaudz šauri tie­siska, kā morāla rakstura ģenerāldirektīvu par to, kā ir lietojamas tie­sības un pildāmi pienākumi. Un proti, tiesības lietojamas un pienākumi pildāmi tā, kā to dara ikviens krietns un labs namatēvs: — bonus pater familias, bonus vir, bona fide. 

Gan šis princips nebij svešs arī tagadējā civillikuma ģenētiskam priekštecim, kur uz to bij atsauce atsevišķās li­kuma normās, bet nu šis princips ir pacelts uz visaugstākā pjedestāla kā Civillikuma organizācijas normu pats pirmais pants, un tā tad visi pā­rējie likuma panti it kā atrodas šī vadošā principa aizsardzībā un ietekmē. Un tādēļ, ievērojot to, ka šis pants, saskaņā ar viņa formulējumu, attie­cas uz pilsoņiem, kā tiesību subjektiem, varbūt, nebūs lieki arī šinī svi­nīgajā aktā un šinī augsta honora iezīmētā vietā uzsvērt un sevišķi pa­svītrot, ka pie tiesu iestādēm sastāvošiem darbiniekiem, kā notāriem un it īpaši plašās advokātu korporācijas locekļiem un citiem, te atklājas visplašākās iespējamības raudzīties, cik no viņiem atkarājas, lai minētais labdabīgas sadzīves bauslis ieviestos un nostiprinātos dzīvē. Te viņiem pildāma svarīga sūtība (misija). 

Ievada § 1. ir īstākais bauslis pilsoņu privāttiesisko attiecību kārtošanā, bet cietsirdības zīmi nesošā formula «qui suo jure utitur, neminem laedit», kaut gan vispār ir uzturama spēkā, tomēr būs zaudējusi daļu no savas pievilcības Civillikuma orga­nizācijas normu pirmā panta ietekmē. Visu valsts pilsoņu pienākums ir — turēt šo ievadbausli, bet tiesu iestāžu uzdevums — paralizēt šī baušļa pārkāpēju nodomus, protams, pēc labiem apsvērumiem un formālu ie­spējamību robežās. Bet vai tam, kas tīši pārkāps šo sakrālo formulu un radušos stāvokli izmantos contra bonam fidem par kaiti savam tuvākam, tādam būs jāpārdzīvo baigi dvēseles konflikti un, neatkarīgi no laicīgās tiesas, viņa sirdsapziņa būs viņa tiesātājs!

Ekselences un augsti godātie kungi, Valsts prezidenta ierašanās šīs dienas aktā vislielākā mērā izceļ šī akta svinīgumu un nozīmīgumu. Ci­villikumu viens eksemplārs no Valsts prezidenta svētību nesošām rokām ir saņemts deponēšanai Senātā, kā kasācijas tiesā, kuŗai ar tiesu satver­smi ir uzlikta atbildība par likumu, tā tad arī civillikumu vienādu un atbilstošu viņu īstākam jēgumam iztulkošanu valstī. Šis civillikuma kodeks tiks novietots Senāta fundamentālā bibliotēkā, sevišķā novietnē, — uzglabāšanai uz laiku laikiem. Mēs šī kodeka deponēšanu arī no savas puses gribētu iztulkot simboliski, kā novēlējumu visām tiesu iestādēm valstī turēt neaizskaramus šī kodeka rakstus. 

Šinī rīcībā mēs gribētu sa­skatīt arī paļāvību, ka tiesu iestādes viegli un iespējami bezsāpīgi tiks pāri pašsaprotamām grūtībām, kas negrozāmi ir saistītas ar jauna, un pie tam tik plaša un komplicēta tiesību instrūmenta ievešanu lietošanā, un ka tiesu iestādes savu uzdevumu veiks atbilstoši tiesu prestižam valstī.  — Ir zīmīgi, ka jaunais Civillikums ir izdots 1937. g. janvāra mē­neša 28. dienā — mūsu Valsts prezidenta vārda dienā. Nomen — omen! Un tik tiešām! šī likumdošanas akta izdošana ir cieši saistīta ar Prezi­denta Ulmaņa vārdu un tas ir viens no diždarbiem, ar ko tik bagāts Prezidenta Ulmaņa nevīstošas slavas pilnais valdīšanas laikmets, kādēļ jaunais Civillikums arī dibināti var nest nosaukumu — «Prezidenta Ulmaņa Civillikums». 

Likumdošanas vēsturē, kā zināms, ir daudz pre­cedentu, ka kapitāl-likumdošanas akti nes zemes valdnieka vārdu. Un kas gan varēs liegt, ka ierosinošo impulsu un vadošos norādījumus arī šī darba izvešanai, līdzīgi daudziem jo daudziem diždarbiem un pasāku­miem valsts un sabiedriski kultūrālās dzīves dažādākās nozarēs ir devis Valsts prezidents, kuŗa formālā un morālā autoritāte valstī ir tik liela un stipra, ka Viņa rīkojumi un norādījumi pēc savas dziļākās būtības jau iegūst saistošu raksturu priekš visiem, uz kuŗiem tie attiecas, bet kas gan visīstāk iezīmē tautas Vadoni un atšķir to no parastā vald­nieka, kā tas, ka Vadonis visur, kur tas vajadzīgs, spēj atraisīt vitālos spēkus organizējoši konstruktīvai darbībai nosprausto mērķu virzienā. Atraisīja šos spēkus Latvijas Vadonis arī šī Civillikuma izdošanai un ievešanai. Visu tiesu iestāžu vārdā man ir augsts gods izteikt Valsts pre­zidentam pateicību par šī likuma izdošanu un ievešanu dzīvē. 

Šis likums redzami atvieglos tiesu maģistrātūrai viņas jurisdikcijas darbu civiltie­sību piemērošanas laukā. Mēs silti atbalstam Tieslietu ministra kunga ierosinājumu jaunievestā Civillikuma denominācijas jautājumā. Un nav gan nekādu šaubu, ka arī zvērinātu advokātu korporācija, notāri un citi pilnā mērā pievienojas tiesu varas nesējiem un prokuroriem viņu patei­cības jūtu izpausmē iepretim Valsts prezidentam. Par šo diždarbu mūsu Valsts prezidentam Dr. Kārlim Ulmanim lai gods un slava!

Lai Latvijā ilgi iedarbotos Prezidenta Ulmaņa Civillikums!

Bet iekams jaunais Civillikums varēja ieraudzīt dienas gaismu, vi­ņam vajadzēja iet caur likumdošanas aparāta posmiem: speciālistu ko­misijas izstrādātais projekts tika pants pēc panta, ar lielu assiduitāti caurlūkots Ministru kabinetā viņa samazinātā sastāvā zem ministru prezidenta biedra Marģera Skujenieka kunga vadības. Tikai pēc tam likumprojekts nonāca likumdošanas aparāta lemjošā orgānā — Ministru kabineta pilnsastāva caurlūkošanā. Mēs nevaram atsevišķi neuzsvērt, cik vērtīgu un enerģisku atbalstu visas šī likumprojekta apspriešanas fāzēs ir sniedzis tieslietu ministrs Hermanis Apsīša kungs, kuŗš no savas puses ir darījis visu iespējamo, lai pašķirtu ceļu šī likuma izdošanai un ieve­šanai dzīvē un uz kuŗa ierosinājumu notiek ari šis svinīgais akts. 

Ministrs Apsīša kungs tādā kārtā ir sagādājis mums visiem jo augsti vēr­tējamu izdevību personīgi uzklausīt Vadoņa tik nozīmīgo šīs dienas vēs­tījumu. Tiesu iestādes, savukārt, novēl laimi ministram Apsīša kungam ar Prezidenta Ulmaņa Civillikuma ievešanu dzīvē un izsaka Ministra kungam pateicību par šī svinīgā akta sarīkošanu. Izlietojot reto gadī­jumu, es atļaujos uzsvērt to lielo saskaņotību un saulaino sadarbību, kāda visu laiku tik laimīgā kārtā pastāv starp tieslietu ministru Apsīša kungu un tiesu iestāžu vadību.

Jo projām, pret visiem, kas pielikuši roku pie šī lielā un augsti vērtē­jamā darba, tiesu iestādes un tām tuvu stāvošie darbinieki arvien izjutīs pateicību, bet klusā atcerē mēs pieminēsim tos jaunā kodeka līdzautorus, kuŗi jau aizgājuši aizsaulē. Pie viņiem piepildās tas vārds: «Tie dus no savām darbošanām, bet viņu darbi tos pavada».

Noslēdzot šo uzrunu, mēs izlūdzamies no visu mūsu likteņu Vadītāja, Visuvarenā debess un zemes Valdnieka, lai jaunais Civillikums — Pre­zidenta Ulmaņa Civillikums — nes bagātīgu svētību Latvijas tautai un lai tiesa būtu gudrs šī likuma tulks par godu un slavu Latvijai!

 

Publicēts: Rakstu krājums “Prezidenta Ulmaņa Civīllikums”, 1938, Rīga, Pagalms, lp.57-62.