Latvijas Universitātes tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāna prof. Kārļa Dišlera uzruna
Augsti godāts Valsts prezidenta kungs, augsti godātie ministru kungi, augsti godāts Rektora kgs, augsti godātie tiesnešu un advokātu kungi, dāmas un kungi!
Man ir liels gods un prieks, ka šinī svinīgajā sapulcē man ir iespēja izteikties Latvijas universitātes juridiskās fakultātes vārdā. Iesākšu ar citātu no visā kultūras pasaulē pazīstamas likumu grāmatas.
Valstij jābūt ne tikai kaŗa ieročiem bruņotai, bet arī ar labiem likumiem greznotai, lai valdība varētu pildīt savu augsto uzdevumu kā kaŗa, tā miera laikā; lai viņa varētu nevien triumfēt pār ienaidniekiem, bet būt arī par taisnības un tiesību apsargātāju. — Tāds pēc būtības ir to vārdu saturs, ar kādiem lielais valdnieks Justiniāns iesāka savas slavenās likumu grāmatas priekšvārdu. Ka likumu lielo nozīmi pienācīgi novērtē arī mūsu nacionālā valdība Valsts prezidenta vadībā, liecība tam ir, starp citu, arī Latvijas jaunais Civillikums, kuŗa spēkā stāšanos šī svinīgā sapulce atzīmē.
Es kā jurists gribu teikt, ka jauna, laba, plaša likuma izdošana un spēkā stāšanās ir svētku diena visai tautai, bet divkārša svētku diena tā ir juristiem, un šī teze ir pilnā mērā attiecināma uz Latvijas jauno Civillikumu.
Starp daudziem citiem likumiem Civillikums ir jo sevišķi tautas likums, tāpēc, ka viņš rēgulē un palīdz kārtot ikdienšķās tiesiskās attiecības pilsoņu pašu starpā. Tāpēc Civillikumam jo sevišķi jābūt tautai pieejamam, saprotamam, un atbilstošam tautas dzīves patiesajām vajadzībām. Visiem zināms, cik vāji šīm prasībām atbilda agrākie — novecojušies, sadrumstalotie un svešās valodās rakstītie civillikumi. Tas viss nu ir daudz citādāki un daudz labāki kļuvis līdz ar jaunā Civillikuma izdošanu. Tagad nu visai tautai ir viens un visiem vienāds civillikums; labā un skaidrā tautas valodā uzrakstīts un tāpēc visiem viegli pieejams un saprotams; ar modernu, kultūras un taisnības idejām atbilstošu, saturu pildīts, un tāpēc tautas dzīves vajadzībām piemērots.
Tāpēc, lūk, jaunā Civillikuma spēkā stāšanās ir svētku diena tautai. Šais svētkos sirsnīgi piedalās juristi kā tautas apzinīga sastāvdaļa. Bet juristiem — es jau teicu — šie svētki ir divkārši svētki.
Pirmkārt tāpēc, ka jaunais Civillikums ir juristu darba rezultāts. Mēs, visi juristi, esam lepni uz to, ka mūsu vidū ir bijuši pietiekoši spējīgi un svarīgajam uzdevumam sagatavoti juristi, — praktiķi un teorētiķi, kas valdības uzdevumā lielo darbu ir sekmīgi veikuši. Mēs apsveicam tos mūsu kolēģus, kas pie šī lielā darba ir strādājuši tieši, un tai pašā laikā pašapzinīgi sakām: tas ir mūsu darbs, tas ir Latvijas juristu darbs.
Un otrkārt: jaunais Civillikums ir liels pozitīvs ieguvums un liels atbalsts juristiem viņu turpmākajā darbā. Juristiem — praktiķiem tas dos lielu atvieglojumu viņu grūtajā un atbildīgajā tiesnešu un advokātu darbā, jo viņi taču ir valdības tiešie palīgi tā lielā, cēlā uzdevuma pildīšanā, ko Justiniāns min sava kodeka priekšvārdā: taisnības apsargāšanā un uzturēšanā. Un juristiem — teorētiķiem jaunais Civillikums dos modernu un interesantu materiālu jauniem pētījumiem, tā tad dos iespēju sekmīgi tālāk veidot Latvijas tiesību zinātni. Pie tam ne tikai civīlistikā ar šo kodeku tiks ienests spirgts gars, bet Latvijas jurisprudencē vispār, jo jurisprudencē apvienojas visas tiesību zinātnes atsevišķās nozares, — apvienojas nevis mēchaniski, bet organiski, ko pierāda jurisprudences pamatdisciplīnas: tiesību teorija, tiesību vēsture, tiesību filozofija, kas attiecas uz visām tiesību disciplīnām un savukārt, ņem materiālu no visām tiesību nozarēm, sevišķi daudz no civiltiesībām.
Beidzot, tie juristi, kuŗiem ir tā laime un augstais uzdevums būt par mūsu juristu jaunās paaudzes vadītājiem un audzinātājiem, jo sevišķi priecājas par jauno Civillikumu, ne tikai tāpēc, ka šis modernais, no techniskās puses labi izstrādātais kodeks lielā mērā atvieglinās viņu grūto uzdevumu no metodikas viedokļa, bet jo sevišķi tāpēc, ka šis kodeks iemieso sevī to cēlo taisnības un tiesību garu, kas izpaužas jau tā pirmajā pantā:
«Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.»
Tādējādi Latvijas jaunais Civillikums dibināti uzskatāms par lielu ieguvumu arī svarīgajā jaunās juristu paaudzes izglītošanas darbā. Un sevišķi tāpēc Latvijas ūniversitātes juridiskā fakultāte pievienojas pārējai juristu saimei, izsakot savu prieku par šī likuma izdošanu, un izsakot savu pateicību tam vīram, mūsu augsti godātam Valsts prezidentam, kuŗa mudinošais un vadošais atbalsts palīdzēja šī svarīgā likuma izstrādāšanu tik ātri un tik sekmīgi veikt, un kuŗa griba dāvāja šo ievērojamo likumu Latvijas valstij un tautai.
Publicēts: Rakstu krājums “Prezidenta Ulmaņa Civīllikums”, 1938, Rīga, Pagalms, lp.65-66.